Latvijas iedzīvotāji kā brīvi ļaudis šujas iekšā ārā pa ceļiem, jūrām un debesīm, bet tikai tām paaudzēm, kuras piedzīvojušas, ka doties, kur sirds kāro, un droši atgriezties ne vienmēr bijis pašsaprotami, katrs ceļojums ir ar īpašu pievienoto vērtību gan turpceļā, gan mājup. Sevišķi mājup, lidmašīnā tuvojoties Rīgai, zem spārniem kad redz mūžam zaļo mežu paklāju un kad sagaida mazā, bet mīļā Rīgas lidosta. Pašiem savas mājas, sava valsts, sava Latvija!
Ārijas Romanovskas foto