Oficiāli tiek lēsts, ka šādu saturu (filmas, seriālus, mūziku, grāmatu digitālās versijas, datorprogrammas u.c.) lieto katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs un ka Latvija šajā ziņā atrodas pirmajā vai labākajā gadījumā otrajā vietā apvienotajā Eiropā. Visas šīs aktivitātes arī iecērt robus kā valsts budžetā (atbilstīgi aplēsēm – ap 30 miljoniem eiro gadā), tā autortiesību īpašnieku un visu ar šādām tiesībām aizsargāta satura izplatītāju, apkalpotāju u.c. budžetos. Sākot ar grāmatu vai mūzikas izdevējiem un tirgotājiem, bet beidzot ar kinoteātriem. Pie tam visvairāk cieš tieši pašmāju dažādu jomu mākslinieki.
Attiecīgi arī ir atbalstīti grozījumi likumā, par kuriem gan vēl jālemj Saeimai (lai gan tā būtībā ir tikai formalitāte) un kuri paredz ievērojami vienkāršot līdzšinējo ilgo un arī dārgo tiesāšanās procesu ar autortiesību pārkāpējiem.