Tad ar dārza veltēm var dalīties ar draugiem, radiem, kaimiņiem, ja tie ir pilsētnieki, kam nav sava mazdārziņa. Arī man nav dārza, tāpēc priecājos, kad es vai jaunākā māsa varam aizbraukt pie mammas, jo vienmēr atgriežamies ar tomātiem, gurķiem, kartupeļiem un pat melonēm. Nav jau tā, ka to visu nevarētu nopirkt veikalā. Tomēr mājās audzis tomāts ir daudz garšīgāks. Tagad tikai jādomā, kā to visu labāk likt lietā, lai daļa labumu netiktu aiznesta uz brūno konteineru pie mājas stūra. Un laiks, kad ir svaigi augļi un dārzeņi no mammas dārza, ir salīdzinoši īss – augusts un vēl septembris, līdz viss tiek novākts un salikts pagrabā.
Ne vienmēr var atrast kādu, ar ko padalīties, jo daudziem jau ir pašiem savi dārzi, sava tomātu un ābolu raža. Ja ir labs gads, tad garšīgie cukuriņi, medus āboli, dzidrie un rožāboli, kā arī daudzas citas ābolu šķirnes ražo tik daudz, ka nespēj apēst un salikt ievārījumos.