
Jūs nesen pārvācāties no Naukšēniem. Vai sen vēlējāties savu māju?
Oi, gadus desmit!
Kāpēc tieši šī vieta?
Biju iedomājusies, ka gribu vai nu akmens mūri vai guļbūvi. Atbraucu šeit – un ir abi! Vēl esmu ķerta uz priedēm un lieliem kokiem. Iebraucu šeit, un man priekšā stāv 150 gadus veca aleja. Ieeju pagalmā – tur Kanādas priedes! Tobrīd bardaks bija tāds… Bridu līdz durvīm, bet bērniem teicu – te ir mana vieta, te es palieku.
Nenormāli daudz aklo dunduru te bija! Tā nu trīs gadu laikā, cik nu jaudājām paši saviem spēkiem izdarīt, tik arī esam sadarījuši. Jūs esat ieradušies taisni tā, lai noķertu reālo lauku dzīvi.
LAILA LŪSE UNGURIŅU SINEPĒS. Samantas Lūsītes foto