Ir, protams, jauki aplūkot vienu ugunīgu kļavu, kad tās lapas sāk krāsoties teju pusducī dažādu toņu un pustoņu, bet tad, kad teju simtgadīga kļava rudens skaudrajos vējos no sava greznuma atbrīvojas, ir jāsāk domāt, kā to visu bijušo krāšņumu vākt kopā un kaut kur vienā vietā pārvietot…
DARBA FRONTE SAGATAVOTA. Kļava bez lapām, tās čaukst zem kājām – ir īstais lapu vācamais laiks!