DZIMTAS STĀSTS
Pirms dažiem gadiem jau rakstīju par tā saukto Pūkas stūri Valmierā, savulaik iecienītu pilsētnieku satikšanās vietu starp Rīgas ielas 17. un 19. numura namiem un Jurģu ielas sākumu. Pēc Otrā pasaules kara šis apzīmējums no aprites izzuda, jo nebija vairs ne namu, ne arī to iemītnieku. Šoreiz mans stāstījums par Pētera Pūkas tuvāko kaimiņu – manufaktūras veikala īpašnieku Eduardu Cimdiņu. Valmieras muzejā saglabājusies E. Cimdiņa pašrocīgi aizpildītā Valmieras latviešu biedrības biedra anketa: «Esmu dzimis 1883. gada 16. decembrī Kauguru pagastā. Precējies. Dzīvesbiedre Elza Cimdiņš. Divi dēli. Andrejs un Jānis. Nodarbošanās – tirgotājs Valmierā, Rīgas ielā Nr.15. Dzīves vieta – turpat, Rīgas ielā Nr.15. Valmieras latviešu biedrībā iestājos 1914. gada 4. martā. Darbojos vairākās sabiedriskās organizācijās. Domnieks Valmieras pilsētas domē. Esmu pildījis biedrības kārtības komisijas priekšnieka pienākumus un ievēlēts latviešu biedrības valdē.»
GODA VĪRI. Valmieras Latviešu biedrības valde 1927. gada maijā ar priekšsēdētāju Augustu Melnalksni (1. rindā vidū, ar biedrībai Georga Apiņa dāvāto dzeramo kausu – ragu), no kr. 1. E. Cimdiņš, 2. E. Spielbergs, 4. E. Ulmanis, 6. J. Dūnis, 8. A. Pētersons. Foto J. Oše, Valmierā.