Iespējams, latvju tautā kaut kāda cieņa un bijība pret tiem, kuri stāv pie valsts varas svirām un pie likumu kaldināšanas lakts, ir saglabājusies arī sekojošā iemesla dēļ. Līdz tai neaizkļūst varnešu vārdā izsūtītās (viņu palīgu vai padomnieku uzmargotās) preses relīžu straumes. Tās, ar ko ik dienu ir pilnas žurnālistu e-pastkastes.
Relīzēs tiek pārsvarā atgādinātas vispārzināmas patiesības «divreiz divi ir četri» līmenī. (Dažreiz patrāpās arī kaut kas no «divreiz divi ir pieci, nu kurš gan to nezina!» repertuāra.) Senioriem pienākas cilvēka cienīgas vecumdienas; mūsu gaišā nākotne sakņojas labā izglītībā; Ukrainai jāpalīdz utt. Tas, ko šajos paziņojumos neatrast – ko īsti pats atgādinātājs dara šo pilnīgi pareizo mērķu sasniegšanai? Nu, varbūt vien apmeklējis smalku ārzemju konferenci vai nejauši «ticies ar tautu»…